Lai veicinātu iedzīvotāju interesi par elektroautomobiļiem, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) no nākamā gada īstenos valsts atbalsta programmu šādu auto iegādei. Taču eksperti uzskata, ka pagaidām solītie labumi ir pārāk mazi, lai Latvijas autobraucēji būtu gatavi masveidā nomainīt savus iekšdedzes motora spēkratus pret elektriskajiem.

Elektroauto īpašniekiem priekšrocības 

Plānots, ka ar valsts atbalstu nākamgad varētu tikt iegādāti nepilni 4000 elektroauto.  Šobrīd to īpašniekiem nav jāmaksā ceļu nodoklis un ir samazināta maksa par tehnisko apskati, drīkst izmantot sabiedriskā transporta joslas, bez maksas stāvēt Rīgas un Liepājas pašvaldības stāvvietās, bez maksas iebraukt Jūrmalā.

"Nodokļu maksājumi gadā nav tik būtiski mazāki par to cenu, kas jau jāmaksā, un jārēķinās, ka savā veidā tev jau ir neērtības – infrastruktūras izbūve, rēķināšana, cik tur tie kilometri nobraucami. Tas, protams, nav tik vienkārši, jo to mašīnu ir salīdzinoši maz un tā infrastruktūra vēl nav tik forša, bet tā ir, tā uzlabojas, bet tik forši ikdienā nav," vērtēja Latvijas Auto asociācijas vadītājs Andris Kulbergs.

4500 eiro atbalsts jauna elektroauto iegādei, 2250 eiro – ja pērkat lietotu elektroauto. Vēl 1000 eiro papildu atbalsts pienākas tad, ja savu veco mašīnu ar iekšdedzes dzinēju norakstāt. Tomēr  – šo naudu valsts piešķirs nevis pašam pircējam, bet gan auto pārdevējam.

Atbildīgais ministrs uzskata, nav pamata domāt, ka uzņēmumi mākslīgi varētu auto cenu palielināt, lai valsts atbalstu iebāztu kabatā.

"No ekonomikas principiem izejot, šāda veida subsīdijas nodrošināšana veidos to, ka augs pieprasījums pēc šāda veida mazu emisiju transportlīdzekļiem, kas ir galvenais mērķis. (..) Pieaugot konkurencei, būs aizvien asāk jākonkurē ar dažāda veida piedāvājumiem, tajā starpā arī ar cenu," vērtēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs ("Attīstībai/Par!").

ES aktuāla CO2 emisiju samazināšana

Eiropas Savienības (ES) iniciatīva, piedāvājums "Eiropas Zaļais kurss" aicina samazināt oglekļa dioksīda emisijas par 55% nākamo deviņu gadu laikā. Eiropas Parlamentā (EP) šobrīd tiek diskutēts, vai ar to būs gana, lai sasniegtu klimata neitralitāti.

"Tas nav pietiekami. Zinātne rāda, ka mums emisijas  jāsamazina par 65%–70% līdz 2030. gadam un jācenšas sasniegt pēc iespējas drīzāk klimatneitralitāte. Mums arī būtu jārunā par to, kā pārtraukt iekšdedzes dzinēju ražošanu līdz 2023., nevis 2032. gadam, kā šobrīd plānots. Tā, protams, ir laba pieeja, labs pirmais solis, lai īstenoto "zaļo kursu"," sprieda EP deputāts Fransisku Gerreiru no Portugāles.

Transports rada gandrīz trešo daļu Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju, un galvenais vaininieks ir tieši automašīnas.

Atbalsts draudzīgāko elektroautomašīnu iegādei ir lielākajā daļā ES valstu, taču Kulbergs sacīja – tas ir daudz motivējošāks.

Kopumā šogad Latvijā ievesti 409 lietoti un 301 jauns elektriskais spēkrats. Un kaut gan pieaugums pa mēnešiem ir labs, kopējais elektroauto īpatsvars ir niecīgs – tikai 1% no importētajām automašīnām.